BP veido kopuzņēmumu, lai radītu “vienu no lielākajiem jūras vēja enerģijas izstrādātājiem pasaulē”, vienlaikus samazinot savu ieguldījumu atjaunojamo energoresursu jomā.
Lielbritānijas naftas kompānija British Petroleum (BP) un Japānas lielākā enerģētikas kompānija JERA ir izveidojušas līdzvērtīgu kopuzņēmumu, lai izveidotu vienu no pasaulē lielākajiem jūras vēja enerģijas uzņēmumiem pasaulē.
BP un JERA vienojās līdz 2030. gadam ieguldīt līdz 5,8 miljardiem dolāru (5,51 miljardu eiro), un BP daļa ir līdz 3,25 miljardiem ASV dolāru (3,09 miljardiem eiro). Šis solis liecina par izmaiņām BP saistībā ar zaļo pāreju. Iepriekš enerģētikas gigants bija apņēmies no 2023. līdz 2030. gadam investēt 10 miljardus dolāru (9,5 miljardus eiro) atjaunojamās enerģijas jaudas attīstībā.
“Mēs esam ļoti gandarīti, ka esam panākuši vienošanos ar JERA, lai izveidotu labāko vēja izstrādātāju pasaulē,” sacīja BP izpilddirektors Marejs Aučinkloss. “Šis būs ļoti spēcīgs projekts, lai izaugtu elektrizējošā pasaulē, vienlaikus ļaujot saglabāt vieglu kapitāla modeli mūsu akcionāriem. Mēs ļoti ceram apvienot savas stiprās puses Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā, lai izveidotu vēl vienu novatorisku platformu.’’
JERA pieder vēja parki Beļģijā, Vācijā, Japānā un Taivānā, un tai ir attīstības portfelis, kas ietver projektus Japānā, Īrijā un Austrālijā. BP ir vēja enerģijas attīstības projekti Apvienotās Karalistes Īrijas jūrā un Vācijas Ziemeļjūrā, un tai pieder nodrošināti nomas līgumi pie Skotijas un ASV austrumu krasta.
Jaunā atsevišķa vienība tiks saukta par JERA Nex bp, un abu uzņēmumu aktīviem un visiem iekļautajiem attīstības projektiem ir 13 GW potenciālā neto ražošanas jauda. Paredzams, ka sākotnēji jaunais uzņēmums koncentrēsies uz esošo projektu virzību Ziemeļrietumu Eiropā, Austrālijā un Japānā.
Kā ziņo Reuters, BP jūras vēja ģeneratoru vadītājs Matiass Bauzenveins pamet uzņēmumu.
Investīciju samazināšana atjaunojamos energoresursos un kopuzņēmuma izveide jūras vēja projektu atdalīšanai tiek uzskatīta par daļu no naftas giganta stratēģijas maiņas.
Kopš iepriekšējā izpilddirektora Bernarda Lūnija pēkšņās atkāpšanās pagājušā gada septembrī BP ir pārdzīvojis sarežģītu periodu. Uzņēmuma akciju cena līdz šim ir zaudējusi vairāk nekā 15%. Jaunais izpilddirektors Marejs Aučinkloss ir samazinājis BP zaļo stratēģiju, tostarp iepriekšējo mērķi samazināt naftas un gāzes ieguvi līdz 2030. gadam, lai atgūtu investoru uzticību.
Naftas giganta konkurenti, tostarp Lielbritānijā bāzētās Shell un Norvēģijas Equinor, arī samazina zaļos mērķus. Tiek ziņots, ka Equinor samazina savu atjaunojamo energoresursu nodaļas darbaspēku, un Shell ir paziņojis, ka neuzsāks nekādus jaunus jūras vēja enerģijas projektus, taču saglabās savus pašlaik piederošos vēja parkus Eiropā, ASV un Apvienotajā Karalistē.